Rīgas apskate Nr.5.

    Braucot ārā no Ventspils, mūs pavada sniegputenis un mīnusi. Bet plānā Latvijas etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Jau domājam alternatīvu, ko darīt, ja pēkšņi atkal atnākusi ziema. Iebraucot Rīgā te ne miņas no sniega. Kaut arī ne īpaši silti, bet ir saule un skaists laiks. Paliek mūsu plāni spēkā. Tātad ejam skatīt Latvijas lielāko brīvdabas muzeju. Nekad nav būts. Šādā saulainā pavasara dienā kā reiz ir laiks izbaudīt. 

   Teritorija plaša, sadalīta zonās, kur var apskatīt katram novadam raksturīgās latvju senēkas un iepazīt mūsu senču dzīves stilu. Latvju viensētas, baznīcas, dzirnavas, smēdes. Viss atvests autentisks no kāda Latvijas novada. 

Ideāla vieta aktīvām pastaigām, baudot dabu, pavasari un protams vēsturi. Iesaku, ja vēl nav apmeklēta.

   Starp citu, šis objekts mums bija vienīgais plānotais, kārtējās sestdienas, sešu stundu ekskursiju plānā. Nezinājām cik laiku tas mums aizņems, tāpēc neko īpašu vairs neplānojām. Apskatot cik laika paliek pāri, sapratām, ka varam plānot vēl kādas ekskursijas. Google maps, vārds "muzejs" un skatām, kas tuvumā apkārtnē atrodas. Un nolemjam, ka nākamais apskates objekts ir ...

... VEF Kultūras pils.

Iespaidīga un skaista ēka, gan no ārpuses, gan iekšpusē. 

Izrādās namā atrodas VEF vēstures muzejs. Un par brīvu. Ej un skaties. 

   Sakiet, kuram mājās kādreiz bijis kāds no šiem aparātiem? Varbūt pat joprojām ir saglabājies. Mums bija kādreiz šāds radioaparāts ar plašu atskaņotāju augšpusē. 

   Un vienlaikus divos stāvos izstādīti dažādu mākslinieku mākslas darbi. Izrādās ir Rīgas Tautas tēlotājmākslas studiju Mākslas dienu 2024 izstāde. 

   Apskate veikta, kārtējā mākslas un vēstures informācija uzsūkta. Skatāmies, kam vēl interesantam ir laiks. Tuvumā dodamies uz Laimas Šokolādes muzeju. 

   Samaksā biļeti, un tevi sacienā ar karstu šokolādi, konfektēm, atlaižu kuponu Laimas veikalā un foto kartiņu ar kodu, kur vari izpausties privātā foto un video sesijā. Pēc tam no kartiņas nolasot kodu, lejuplādē fotogrāfijas. Jautrs pasākums. 

   Ja ir laiks nepilna stunda, tad šis muzejs kā reiz, lai izbaudītu ko saldu un iepazītu Laimas ražotnes vēsturi. 

   Vēl kāds laiciņš palicis līdz braucienam mājās, apskatāmies, ka tuvumā ir muzejs,  kas veltīts diviem mūsu vēstures dižiem cilvēkiem. Viņus pazīst jebkurš latvietis, bet vai zinājāt, ka ir dzīvoklis - muzejs, kur abi dzīvojuši pēc atgriešanos pēc trimdas? 

   Rainis un Aspazija. 

   Nebīstieties, ja durvis ciet, bet laiki rāda, ka jābūt atvērtam. Spiediet pogu un ļoti laipna muzeja darbiniece atvērs, visu izstāstīs un parādīs. Iesākām ar filmu, par abu dzīvēm. Un tad jau paša dzīvokļa apskate ar Raiņa savākto privāto bibliotēku. Ļoti iespaidīga. 

   Tā liekas, kas tad nezin Raini un Aspaziju. Bet izzinot muzeju, arī mums atklājās vēl nezināmi fakti. Ja ir neliels, brīvs laiciņš Rīgas teritorijā ap Dailes teātri, iesaku iegriezties.

   Ekskursiju laiks ir beidziet. Saulainā, pavasarīgā Rīga ir izbaudīta, ceļš mājup uz sniegoto Ventspili. Tā braukājot pa Rīgas - Ventspils šoseju, jau gadiem ir ievērots viens liels vides objekts Talsu novadā. 

   Zaļā saule. Vai vēl kāds ir pamanījis un zina, kas tas ir?

   Izrādās šim vides objektam jau apritējuši 27 gadi. Vairākkārtēji atjaunots, joprojām priecē garām braucējus. Bet apskatot tuvāk, ir redzama tā varenība. 

   Bet nobeigumā padalos ar divām bildēm, kas fotografētas vienā dienā. Pirmā Kurzemes mala, otra Rīga, brīvdabas muzejā. Abās bildēs - bērza zari. Nieka nepilni 200 km, bet tāda atšķirība pavasara krāsās. Ja Latvijas vidienē jau zaļo un lapo daba, tad mums vēl pat sniegs snieg.

Kamol`laiks Gāliņciema bibliotēkā

    Sestdienas atpūta Gāliņciema bibliotēkā. Bibliotēkai iedibināts tāds jauks pasākums, kā Kamol`laiks, kas notiek reizi mēnesī. Šoreiz es tiku uzrunāta un uzaicināta padalīties ar saviem tamborstiķiem. Kā mani atrada? Blogdraugos ir spēks. Ramona no Ramona rada bloga atcerējās, ka esam vienā pilsētā un kaut ko joprojām rokdarbojos. 

   Tas lika man drusku saņemties, pacelt ārā savus nepadarītos darbiņus. Un nolēmu, ka mana tēma būs ap savu "gadsimta" projekta mandalas segu. Rādīju sešlapu puķītes tamborēšanas tehniku. 

   Jauka kompānija, iepazīti jauni paziņas, interesanti stāsti un idejas. Laiks paskrēja nemanot. Tā ir tā būtība tādām tikšanās reizēm. Darīt kaut ko radoši ārpus mājas, kompānijā, kurā dalīties ar stāstiem par adīšanu, tamborēšanu, pamācīties ko jaunu ne tikai citiem, bet arī man pašai. 

   Tā čalojot, atklāju ka ir vēl viens jauks projekts bibliotēkai, kurā arī es gribu pielikt savu roku. Bibliotēkā ir apskatāms kopprojekts (R)ADĪTS Gāliņciemam, līdz šim atnesto kvadrātiņu izstāde. Krāšņi, raibi, krāsaini 20x20 cm lieli gan adīti, gan tamborēti kvadrātiņi. Atzīmējot Gāliņciema bibliotēkas 70.gadu jubileju šovasar, taps koši mētelīši pie pašas bibliotēkas augošajiem kokiem. Visi, kas vēlas var darināt kvadrātiņus un nogādāt tos uz bibliotēku. Koku ir daudz, kam tiks darināti mētelīši, tāpēc par daudz nebūs.

   Kāpēc to darīt? Tāpēc ka radoši un krāsaini tiek izdaiļota pilsētvide. Šāds dzijas grafiti stils ir izaudzis jau diez gan plašā vispasaules kustībā. Var paskatīties aizsākumu te. 

   Man daži jau tapuši. Ar tām pašām mandalas segas puķītēm vidū. Šīs man liekās, kas segas krāsu salikumā vairs neiederas. Tāpēc, lai nepaliktu liekas, atradās vieta citam pielietojumam - kvadrātiņam.

   Starp citu, mūsu tikšanos arī pamanīja Ventspils televīzija. Nācās parunāt arī kameras priekšā. Reportāžu var meklēt Ventspils televīzijas ziņās.

Rīgas apskate Nr.4.

 Un atkal Rīga. Jau kārtējā nedēļas nogales sestdiena ar sešām brīvstundām. Sastādīts saraksts ar idejām ko redzēt, spītējot laika apstākļiem, dodamies pirmajā apskates objektā - Nacionālajā mākslas muzejā. Muzeja krājumi parāda tās bagātību un savdabību, kā arī nacionālās mākslas izcilākos sasniegumus gadsimtu griezumā.

Apskati sākām šoreiz no augšas, ar bēniņiem. Mainīgā ekspozīcija šoreiz veltīta Aijas Jurjānes daiļradei. 

Un kāpjot zemāk, ar katru stāvu, aizrāvās elpa par skaistajām telpām. Tās vien jau ir apskates cienīgas.

Un mākslas darbi. Latvijas ievērības cienīgu mākslinieku darbi. 

Rozentāls. Ja viņa dzīvokļa muzejā redzējām reprodukciju, tad šeit var apskatīt jau oriģinālu.

Daudzas gleznas kā fotogrāfijas. Tik detalizētas, tik smalkas, tik niansētas, tik īstas, tik ... tik ... tik. Bauda acīm.

Iesaku apskatīt.

Kad visi stāvi izstaigāti, viss skaistais un krāšņais apskatīts, tālāk ceļš uz Vecpilsētu. 

Arī pa ceļam var apskatīt mākslu - ielu mākslu.

Un te jau esam klāt - Rīgas kino muzejs. Citiem zināšanai -ieeja no ķēķa puses. Bet arī tas vairs nav ilgi. Drīz muzejs pārcelsies uz jaunām telpām. Bet, kamēr nav notikuši Jurģi, var apskatīt vienu foršu, mazu, mīlīgu muzeju, ar interesantu gidu. Rīgas Kino muzejs ir vienīgais šai mākslas nozarei veltītais muzejs Latvijā.

Atklājām, ka ir uzņemtas latviešu filmas, kas joprojām nav parādītas TV, un pat nezinājām par tās esamību. Piemēram 1996.gadā uzņemtā spēlfilma "Anna". 

Kad izpētīts latviešu filmu vēsture, un ar apņēmību un iedvesmu tuvākā laikā noskatīties kādu labu latviešu filmu, devāmies tālāk pa Vecrīgas ieliņām uz nākamo objektu. 

Mākslas muzejs Rīgas birža.

Rīgas Birža ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sastāvdaļa. Līdz 2010.gadam tā nosaukums bija Ārzemju mākslas muzejs. Muzejā ir četras pastāvīgās ekspozīcijas - Austrumu galerija, Gleznu galerija, Rietumu galerija un Sudraba kabinets. Ienākot pirmajā stāvā uzreiz ir apskatāma mainīgā ekspozīcija - Suzani. Vienas izšuvējas stāsts. Zāles centrā izstādīts astoņus metrus garš suzani (Taškentas izšūšanas tradīcijās) Madinas Kasimbajevas ar 15 māceklēm darināts trīsarpus gadus. Tas ir lielākais šāda veida izšuvums, kas jebkad radīts Uzbekistānā. Latvija ir pirmā valsts, kur darbs ir eksponēts ārpus Uzbekistānas.

Vēl viena ievērības cienīga izstāde - Tōkaidō ceļš. Izstādītas mākslinieka Utagavas Hirošiges un viņa mācekļa 10 ainavas. Ļoti skaisti, izsmalcināti ukijo-e grafikas ainavas zīmējumi.

Un tālāk jau pa stāvu stāviem, caur dažādām kultūrām, baudījām muzeja kolekcijas skaistumu. Indonēzija, Japāna, Indija, Ēģipte, Nīderlande, Vācija un vēl un vēl un vēl. Daudz un dažādas vēstures liecības.

Mums kā "vēsturniecēm" māksla izbaudīta kārtīgās doping devās. 

  "Tie, kuri bieži apmeklējot mākslas galerijas, muzejus, teātra izrādes un koncertus, tad iespējams, viņi dzīvošot ilgāk nekā vienaudži, kuri kultūras pasākumus neapmeklējot," pie šādas atziņas esot nonākuši Londonas universitātes koledžas pētnieki. 

  Nu ko varu piebilst - mēs ar draudzenes kļūstam nemirstīgas.